1. Teoloģiskā antropoloģija digitālajā laikmetā 

Personība, dvēsele un cilvēka cieņa jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un digitālās identitātes kontekstā rada fundamentālus izaicinājumus cilvēka pašizpratnei. Kā saglabāt cilvēka neatkārtojamību un morālo aģentūru vidē, kur algoritmi nosaka ritmu, bet identitāte tiek sadalīta starp fizisko un digitālo “es”? Šī sadaļa aicina izvērtēt kristīgās antropoloģijas atbildes uz tehnocentrisma radīto cilvēka viengabalainības apdraudējumu.

2. Ķermenis, dzimums un biopolitika 

Gēnu rediģēšana (CRISPR), ķermeņa modifikācijas, dzimuma identitātes diskusijas un biopolitiskās prakses no jauna definē cilvēka ķermeniskumu. Kā kristīgā antropoloģija var risināt jautājumus par cilvēka integritāti, dzimuma identitāti un ķermeņa telpu laikā, kad medicīniskās un tehnoloģiskās iespējas pārkāpj dabiskās robežas? Sadaļa aicina analizēt bioētiskos, teoloģiskos un kultūras aspektus.

3. Kultūra un civilizācija 

Globalizācija, postmodernisms, metamodernisms, migrācija, informatīvā pārslodze un virtuālās kopienas ietekmē identitāti un morālo domāšanu. Kā cilvēks saglabā kultūras saknes, patību un morālo orientāciju pasaulē, kur tradicionālās struktūras sabrūk? Šī sadaļa aicina interpretēt antropoloģiskās pārmaiņas kultūras un civilizācijas kontekstā.

4. Ekoteoloģija un cilvēka atbildība antropocēnā

Ekoloģiskā krīze, klimata pārmaiņas un biosfēras trauslums aktualizē jautājumu par cilvēku kā radības sargu (custos creationis). Kā kristīgā tradīcija var piedāvāt līdzsvarotu skatījumu starp radības aizsardzību un cilvēka unikālo statusu radības kārtībā? Šī sadaļa koncentrējas uz teoloģiskām, ekoloģiskām un ētiskām pārdomām par cilvēka atbildību antropocēnā.

5. Vēsturiskās perspektīvas kristīgajā antropoloģijā

Klasiskie autori — Augustīns, Akvīnas Toms, Luters u.c. — piedāvā dziļu un sistemātisku skatījumu uz cilvēka dabu, brīvību, cieņu un grēku. Kā šie avoti var palīdzēt interpretēt 21. gadsimta izaicinājumus, piemēram, MI ētiku, digitālo identitāti vai transhumānismu? Šī sadaļa aicina uz radošu dialogu starp tradīciju un šodienu.

6. Digitālā ētika, mākslīgais intelekts un morālā atbildība 

Mākslīgais intelekts ietekmē medicīnu, drošību, sociālos tīklus, militāro jomu un valsts pārvaldi. Tas rada jautājumus par cilvēka aģentūru un atbildību situācijās, kad lēmumus pieņem vai ietekmē algoritmi. Kā saglabāt cilvēku kā morāli atbildīgu būtni algoritmiskās kontroles apstākļos? Šī sadaļa pēta kristīgās antropoloģijas sniegumu digitālās ētikas atjaunošanā.

7. Cilvēks un karš tehnocentriskajā laikmetā 

Droni, autonomās ieroču sistēmas, kibertelpa un kognitīvais karš būtiski maina karavīra pieredzi un identitāti. Attālinātais karš rada distanci starp kaujas darbību un tās sekām, apdraudot morālo aģentūru. Šī sadaļa aicina analizēt cilvēka cieņas, pienākuma, gribas un atbildības jautājumus jaunā militārā realitātē, kur tehnoloģija bieži nosaka ritmu un robežas.

8. Sociālā atomizācija un attiecību krīze digitālajā sabiedrībā 

Digitālā kultūra veicina fragmentētu indivīdu, kurš vienlaikus ir hiper-sasaistīts un tomēr sociāli izolēts. Empātijas un tuvuma spējas samazinās, savukārt virtuālās attiecības kļūst virspusējas. Šī sadaļa pēta cilvēka attiecību, kopienas un cilvēciskuma krīzi tehnoloģiski starpniecētā sabiedrībā, kā arī teoloģiskos risinājumus cilvēka attiecību atjaunošanai.

     9. Kapelānu kalpošana